Argons - ir gāze, kas smagāka par gaisu, bez smaržas, bez krāsas viena atoma inertā gāze, kura gandrīz nešķīst ūdenī. Argons ir netoksisks, taču, tāpat kā slāpeklis, var izstumt skābekli no gaisa. Tā kā argons ir smagāks par gaisu, tas var sakrāties pie zemes virsmas, sevišķi iedobēs. Ja ir augsts spiediens, argons maina ideālās gāzes stāvokli. Piemēram, ja ir 200 bar spiediens, gāzes balonā ir apmēram par 7 % vairāk argona, nekā būtu ideālas gāzes gadījumā.
Gaisā argona ir 0,934 % tilpuma, litosfērā - 4•10-60, no visām inertajām gāzēm argona atmosfērā ir visvairāk. Argona blīvums pie 0°C un 101,325 kPa ir 1,784 g/l, kušanas temperatūra (-189,35°C), vārīšanās temperatūra (-185,85°C), trīskāršais punkts (-189°C pie 69 kPa), kritiskais punkts (-122,28°C pie 4,898 MPa).
Argons tiek iegūts no atmosfēras gaisa ar dziļās sasaldēšanas paņēmienu un pildīts pelēkas krāsas balonos ar tumši zaļu plecu, eirocilindros un citās kriogēnās tvertnēs.
Argons tiek izmantots inertas vides radīšanai, ķīmiskai sintēzei, kodoltehnikā, metalurģijas un metālapstrādes procesos, pusvadītāju materiālu, stikla pakešu ražošanai, reklāmas gaismu ražošanai (spīd zilā krāsā), automašīnu gaisa spilvenu piepildīšanai.
„Gaschema" piedāvā Jums iegādāties tehnisko argonu 40 l (6,4 m3, 150 bar) un 50 l (10,7 m3, 200 bar).
| Gāzveida argons Šķidrs argons | 1 m3 | 1 l | 1kg |
| 1 m3 (gāze 15° C/1 bar) |
| 0,8352 | 0,5992 |
| 1 l (šķidrums/ Ts 1,013 bar) | 1,197 |
| 0,7174 |
| 1 kg | 1,669 | 1,3940 |
|


